sniegs izkūst līdz ar cerībām
izkūst visas nelaimes
aizskalo asaras
tālu prom, lai neatgrieztos
atkausē sirdi no ledus

un rodas atkal jaunas
košākas un spilgtākas
ar prieku un smaidu

ar vēlmi dzīvot un cīnīties
prētīm visiem
un kopā ar visiem
atkal ticēt sev
un iet neapstājoties
jo zinu, ja apstāšos tad uz mūžu