Domāju sals sasaldēs, bet nekā. Laikam arī šim apnicis uzņemties visu problēmu nastu. nāksies vien pašai tās pa vienai izlidināt mēslainē. Nu jau trešo dienu turos, nerunāju, negaidu, un varbūt pat mazliet nevēlos. Cenšos ienīst, bet vai sanāk? Cenšo iegalvot-tā būs labāk, tā ir vienīga izeja...ignorē. Zinu, ka esmu sīka un naiva, bet neko tur padarīt es nevaru, tāda es esmu. Apzinos to vēl jo vairāk, cerot, ka šeit rakstot izmetīšu domas no galvas izmantojot šo vietu kā atkritumu kasti.
Bet varbūt es beidzot esmu pietiekami stipra, lai noturētos...nezinu, bet pagaidām vēl izdodas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru